Lawrence Baynham un Toby Penter aplūko divas pieejas, kā ielu apgaismojuma ražotāji sniedz fotometriskos datus.
Projektējot ielu apgaismojuma sistēmu, fotometrisko datu kvalitātei un precizitātei ir ārkārtīgi liela nozīme. Jūs droši vien zināt, ka ražotāju datus var sniegt divos formātos: absolūtā fotometrija un relatīvā fotometrija. Bet kuru formātu izmantot? Vai viens ir precīzāks par otru?
Īsā atbilde: nē, abi dod vienādus rezultātus. Aplūkosim abas pieejas sīkāk, lai saprastu, kāpēc tā ir.
Relatīvā fotometrija: elementi pa vienam
Relatīvās fotometrijas pamatā ir atsevišķs gaismas avota (jeb „spuldzes”) mērījums un pēc tam visa gaismekļa gaismas plūsmas mērījums. No tiem aprēķina gaismekļa lietderības koeficientu (LOR) jeb optisko efektivitāti.
Relatīvās fotometrijas failos norādīta gan „spuldzes” gaismas plūsma, gan gaismekļa gaismas plūsma. Šī pieeja pierādījusi sevi īpaši labi spuldžu tehnoloģijā, kur spuldzi vispirms pārbauda atsevišķi un pēc tam, ievietotu korpusā, pārbauda goniofotometrā, lai noteiktu atstarotāju, pārsegu u. c. radītos zudumus. Tas nozīmē, ka, zinot gaismekļa gaismas sadalījumu un spuldzes gaismas plūsmu, ir vienkārši saprast, kā spuldzes gaismas plūsmas palielināšana vai samazināšana ietekmē gaismekļa gaismas plūsmu. Šī iespēja joprojām redzama fotometrijas programmatūrā, kur lietotājs var redzēt avota „spuldzes lūmenus” (bez optiskajiem zudumiem) un pēc tam „gaismekļa lūmenus”, t. i., gaismas plūsmu pēc optiskajiem zudumiem.
INDO ar goniofotometru ļoti precīzi mēra spuldzes lūmenus (t. i., moduļa gaismas plūsmu bez lēcas) un visa gaismekļa gaismas plūsmu.
Absolūtā fotometrija: gaismeklis, viss gaismeklis un nekas cits kā gaismeklis
Turpretī absolūtā fotometrija ir metode, kurā vienkārši mēra visu gaismekli un iegūst rezultātus tieši šai konfigurācijai.
Absolūtā fotometrija sniedz konkrēta gaismekļa gaismas plūsmu, ko katru reizi izmēra goniofotometrs. Gaismas plūsma attiecas tikai uz pārbaudāmo gaismekli. Tā kā spuldzes lūmenu un gaismekļa lūmenu jēdzienu šeit nav, absolūtās fotometrijas failos LOR vienmēr ir 100 %.
Kā šī failu formāta atšķirība ietekmē apgaismojuma projektēšanu?
Patiesībā tā projektēšanu neietekmē nemaz. Kāpēc? Gan absolūtajos, gan relatīvajos failos gaismekļa efektivitāte tiek ņemta vērā automātiski.
Absolūtajos failos norādīta tikai viena gaismas plūsma, un, tā kā LOR = 100 %, tā ir gaismekļa gaismas plūsma. Relatīvajā failā norādīti spuldzes lūmeni, un aprēķiniem automātiski piemēro efektivitātes koeficientu. Būtisks princips, kam jāizpildās, lai relatīvā fotometrija būtu derīga: spuldzes gaismas plūsmas mērogošana nedrīkst ietekmēt spuldzes fotometrisko sadalījumu. LED gaismekļiem tas patiešām tā ir, ja gaismas plūsmu palielina, palielinot LED strāvu, bet tā nav, ja lielāku gaismas plūsmu panāk, pievienojot vairāk LED. Tādā gadījumā nepieciešama jauna fotometriskā testēšana.
Tāpēc projektēšanas programmatūra viena un tā paša gaismekļa absolūtos un relatīvos mērījumus apstrādā vienādi attiecībā uz gaismas sadalījumu, gaismas plūsmu un jaudas patēriņu. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai izmantojat absolūto vai relatīvo fotometriju, rezultāti būs identiski.
A attēlā (augstāk) parādīts aprēķina piemērs ar INDO CHANCERY fotometriju absolūtajā formātā.
B attēlā (augstāk) parādīts tas pats aprēķins ar INDO CHANCERY fotometriju relatīvajā formātā. Ievērojiet, ka aprēķina rādītāji un rezultāti nemainās.
Bet ko saka standarti?
Ko standarti saka par dažādām mērīšanas metodēm? IES LM-79-08 kā standarta testēšanas metodi nosaka absolūto metodi, savukārt IES LM-80-08 un IES LM-82-12 abos izmanto relatīvo metodi. IES TM-21-11 arī izmanto relatīvā formāta datus no LM-80 un ekstrapolē tos, lai aprēķinātu gaismekļa kalpošanas laiku. Gaismekļi jātestē fotometriski saskaņā ar LM-79, taču citi standarti prasa citādu testēšanu.
Secinājums
Daži var ieteikt ne tikai to, ka gaismekļu mērīšanai jāizmanto absolūtā metode, bet arī to, ka tam pašam gaismeklim, kas darbojas ar mazāku jaudu, nepieciešams atsevišķs absolūtais tests. Tomēr, ja LED skaits un izvietojums nemainās, nemainās arī fotometriskais sadalījums.
Šajā gadījumā relatīvā fotometrija ir izmaksu ziņā efektīvāks un ērtāk lietojams formāts, jo īpaši tāpēc, ka tā ļauj ātri mērogot apgaismojuma projektus. Aptumšošanas kontekstā, kad LED tiek aptumšoti, apgaismojuma projektā jāņem vērā tikai samazinātā gaismas plūsma.
Ja viena un tā paša gaismekļa dažādiem gaismas plūsmas līmeņiem tiek sniegti atsevišķi absolūtās fotometrijas faili, tas nozīmē, ka projektētājam katru reizi, izskatot aptumšošanas režīmu, būtu jāielādē jauns fotometriskais sadalījums. Tas atkal rada nevajadzīgu papildu darbu un izmaksas, kam vienkārši nav jēgas.
Lai izprastu fotometriskos datus, vispirms jāsazinās ar ražotājiem: jānoskaidro, kāda veida fotometrija tiek sniegta, kā tā testēta un kāpēc testēta tieši tā. Daži var teikt, ka viens formāts ir izdevīgāks par otru un jāizmanto tikai tas. Taču, kā redzat, patiesībai nemaz nav jābūt tik absolūtai!
Avoti:
https://www.lightingreality.com/
